dižzīles sēklas - Padomi

Mikrozaļumu audzēšana

Fri, 19 Dec 2025 14:26:00 +0000

Kas ir mikrozaļumi

Mikrozaļumi ir jaunie dīgsti, kurus vāc īsi pēc sadīgšanas, parasti 7–18 dienu laikā, kad tiem ir attīstījušās pirmās īstās lapiņas. Tie ir aromātiski, garšīgi un bagāti ar bioloģiski aktīvām vielām. Mikrozaļumus izmanto salātos, uz maizītēm, sulās, kā arī ēdienu dekorēšanai.

Nepieciešamais aprīkojums

Mikrozaļumu audzēšanai nepieciešamas kvalitatīvas sēklas, audzēšanas trauks (ar drenāžas caurumiem), paliktnis, augsne, ūdens un pietiekama gaisma. Audzēšanai piemērota kā dabiska gaisma, tā arī mākslīgais apgaismojums.

Sēšana

Audzēšanas trauku piepilda ar augsni un viegli piespiež. Sēklas izsēj vienmērīgi pa virsmu, nepārsējot pārāk biezi, taču diezgan blīvi, lai sēkla ir viena otrai blakus. Sēklas paliek uz augsnes un tās ir jāiespiež ar karoti augsnē, neaprokot tās. Apsmidzina ar ūdeni. Pirmajās dienās traukam ir labi virsū uzlikt slogu, tieši uz sēklām, lai sēklas ir piespiestas pie augsnes. Pārklāj visu ar dvieli, lai ir tumsa. Katru dienu paceļ slogu un apsmidzina sēklas ar ūdeni. Kad sēklas sāk dīgt (aptuveni pēc 3-4 dienām), dvielis jānoņem un trauks jānovieto gaismā.

Laistīšana un kopšana

Augsnei jābūt vienmērīgi mitrai, taču ne slapjai, lai izvairītos no pelējuma. Kad sēklas sākušas dīgt, var sākt laistīt no apakšas, lejot ūdeni uz paliktņa. Trauks caur drenāžas caurumiem iesūks nepieciešamo ūdeni. Telpai jābūt labi vēdinātai, bez krasām temperatūras svārstībām. Optimālā audzēšanas temperatūra ir 18–24 °C. Ja zaļumi kļūst gari un bāli, tas norāda uz nepietiekamu apgaismojumu.

Ražas novākšana

Mikrozaļumi ir gatavi novākšanai, kad sasnieguši aptuveni 5–7 cm augstumu un tiem izveidojušās 2–4 īstās lapas. Ražu nogriež ar šķērēm uzreiz virs substrāta. Lai paildzinātu mikrozaļumu dzīvi, trauku var ievietot ledusskapī, tur apstāsies augšana un zaļumi uzglabāsies svaigi. (Ledusskapī zaļumus ievieto tikai tad, kad tie jau ir ražas ievākšanas staddijā).

Hipeastru (amariļļu) audzēšana

Wed, 29 Oct 2025 10:13:00 +0000

Kāda nozīme sīpola izmēram?

Jo lielāks sīpols, jo vairāk ziedkātu un ziedu tas dos.

Sīpola apkārtmērs	Ziedkātu skaits	Ziedi uz katra kāta	Kopā ziedi
26–28 cm	1	2–3	2–3
28–30 cm	1–2	3–4	3–8
30–32 cm	2	3–4	6–8
34+ cm	2–3	4–6	līdz 12

Dižzīlēs pieejami pārsvarā 30/32 izmēra sīpoli. Skatīt katrai šķirnei pie produkta apraksta.

Stādīšana un modināšana

Sīpolu parasti sākam modināt kādā no šiem mēnešiem: oktobris, novembris, decembris, janvāris, februāris, marts. No modināšanas sākuma līdz ziedēšanai paiet aptuveni 6-8 nedēļas. Nereti cilvēki uzsāk modināšanu aprēķinot, lai hipeastrs uzzied uz Ziemassvētkiem; Vecgada vakaru; Valentīna dienu; 8.martu; māmiņdienu vai kādu citu īpašu dienu. Protams, citā laikā uzziedējis hipeasts arī priecēs tik pat koši. Pamēģini arī Tu! :)

Sīpolu var audzēt podā (ar augsni) vai vāzē (bez augsnes).

Podā: izvēlies trauku, kas ir smags, jo augot hipeastrs vieglā podā var sagāzties. Dziļums podam aptuveni divreiz dziļāks par sīpolu. Podā vienlaicīgi var audzēt arī vairākus sīpolus, tad jāizvēlas platāks trauks. Derēs universālais substrāts. Sīpolu neaprok pilnībā – pusei sīpola jāpaliek virs augsnes virsmas, minimāli 1/3 sīpola virs augsnes virsmas.
Vāzē (bez augsnes): iespējama dekoratīva audzēšana uz oļiem vai stikla lodītēm ar nelielu ūdens līmeni, kas neskar sīpola apakšu, tikai saknes. Ir arī speciālas vāzes hipeastru uzziedināšanai.

Novieto podu istabā, kurā ir temperatūra +20...+24C ar labu apgaismojumu, bet ne tiešos saules staros.

Laistīšana un mēslošana

Pēc iestādīšanas sīpols jāaplaista. Jālaista diezgan reti, sīpolam nevajadzētu augt ļoti mitrā augsnē. Drīz sāks parādīties ziedkāts. Kad sākas aktīva augšana, jāpalielina laistīšana. Podu ik pa laikam var grozīt pret gaismu, lai ziedkāts neaugtu slīpi uz vienu pusi.

Kad hipeastram izveidojies ziedpumpurs, var uzsākt mēslošanu (NPK 5-10-10).

Laistīšanu un mēslošanu turpina kamēr lapas vēl nav nodzeltējušas. Šis periods ir svarīgs sīpola atjaunošanās laiks. Ta var ilgt līdz pat vasaras beigām.

Sagatavošanās miera periodam

Kad zieds novītis, nogriez tikai ziedu. Stublāju un lapas atstāj. Stublāju nogriez pie sīpola kakliņa tad, kad tas nodzeltējis – šādi visas barības vielas atgriezīsies sīpolā. Šādu augu ar lapām turpinam aprūpēt istabā kā jebkuru citu telpaugu. Lapas parasti saglabājas līdz vasaras beigām. Kad tās sāk dabīgi dzeltēt un nokalst, tas ir signāls, ka sīpols ir pabarots un gatavs miera periodam. Ja lapas līdz vasaras beigām nenokalst pašas, nogriez tās apmēram 10 cm virs sīpola. Tas palīdzēs augam atkal sagatavoties nākamajai ziedēšanai.

Miera periods

Sīpolu glabā sausā, vēsā un tumšā vietā (10 - 15C) – šajā laikā tas ieiet miera periodā. Nepārstādi to, atstāj tajā pašā podā līdz nākamajai sezonai, kad sāksi to atkal modināt. Tad gan varēs nomainīt augsni.

Svarīgi! Sīpols, kurš pāragri aizsūtīts miera periodā (piemēram, pēc noziedēšanas viss nogriezts un nolikts vēsā vietā, nesagaidot kad lapas nodzeltē), šāds sīpols nākamajā sezonā būs vājāks. Iespējams neizdzīs stublāju, vai izdzīs ļoti vāju stublāju ar knapu ziedu.

Vai hipeastra ziedkātu var nogriezt, piemēram, lai uzdāvinātu

Jā! Ziedkāts ar ziediem lieliski turas vāzē līdz pat 10 dienām. Griež kātu pie pamatnes, ievieto tīrā ūdenī un ik pēc pāris dienām nomaina ūdeni. Sīpolam kāta nogriešana ziedēšanas laikā nekādi nekaitē.

Cik ilgi dzīvo viens sīpols?

Viens hipeastra sīpols pareizi aprūpēts un uzziedināts ik gadu, var dzīvot 10-15 gadus!

Amarillis vai hipeastrs — kāda ir atšķirība?

Lielākā daļa ziedu, ko redzam veikalos ar nosaukumu Amarillis, patiesībā ir Hipeastrs. Tos vieno viena dzimta (Amaryllidaceae), līdz ar to, jau gadiem ierastais nosaukums 'amarillis' ir iesakņojies sarunvalodā pat botāniķu un pašu audzētāju vidū.

Amaryllis belladonna — Amarillis — aug Dienvidāfrikā, patīk smilšaina augsne, daudz saulesgaismas. Zied vasaras beigās, augustā/septembrī.
Hippeastrum reginae — Hipeastrs, mūsu zināmais podu augs ar lieliem trompetveida ziediem, nāk no Dienvidamerikas un zied ziemas mēnešos.

Sīpolpuķu audzēšana podos

Fri, 22 Aug 2025 17:29:00 +0000

Tulpes, narcises, hiacintes, krokusi, muskares un citas rudenī stādāmās sīpolpuķes lieliski aug arī podos un traukos. Stādīšana podā ļauj iegūt krāšņu pavasara ziedēšanu uz terases, balkona, pie mājas durvīm vai pat iekštelpās uz galda. Lai sīpolpuķes podos labi augtu un uzziedētu, svarīgi ievērot dažus noteikumus.

Poda izvēle. Izvēlies podu ar drenāžas caurumiem apakšā. Ja stādījums plānots vairākos slēņos ('lazanja' metode), izvēlies dziļāku podu, tad sīpoli labāk attīstīsies. Ja stādījums plānots vienā slānī, tad var izvēlēties arī seklu trauku.

Drenāža. Podu apakšā ieber drenējošu slāni – keramzītu, akmentiņus vai šķembas. Tas novērsīs ūdens uzkrāšanos un iespēju sīpolam sapūt.

Augsne. Izmanto vieglu, labi drenējošu augsni – dārza zemi sajauc ar smiltīm un kompostu. Pārāk smaga, mālaina augsne nav piemērota, jo aiztur mitrumu. Ieteicams pievienot mēslojumu - vai nu satrūdējušus kūtsmēslus vai ilgstošas iedarbības mēslojumu ar zemu slāpekļa (N) saturu. Tad pavasarī mēslošana nebūs nepieciešama. Ja rudenī stādot, mēslojums nav bijis, tad var izmantot universālu šķidro mēslojumu ik pēc 2 nedēļām pavasarī augšanas laikā.

Stādīšana. Sīpolus vari stādīt vienā kārtā vai vairākos slāņos ('lazanja' metode). Efektīgi izskatās, ja sīpoli stādīti cieši, jo tad ziedēšana ir bagātīgāka.

Pirmais slānis. Izvieto lielākos sīpolus – tulpes, narcises – cieši vienu pie otra (1–2 cm atstarpe). Pārklāj ar ~5 cm augsnes.
Otrais slānis. Stādi nākamo tulpju vai narcišu šķirni. Starp sīpoliem atstāj 2–3 cm vietu, lai apakšējie asni var izspraukties cauri. Pārklāj ar augsni.
Trešais slānis. Augšpusē stādi mazākos sīpolus (piemēram, krokusus vai muskares), kas zied agrā pavasarī. Pārber ar 7–10 cm augsnes.

Pēc stādīšanas aplaisti (var arī pārbērt ar mulču. Tas palīdzēs noturēt mitrumu un pasargās no temperatūras svārstībām).

Kur turēt ziemā. Podus nedrīkst atstāt ārā bez aizsardzības, jo sīpoli tajos viegli izsalst. Vari:

novietot podus vēsā, bet bez sala telpā (0…+5 °C), piemēram, neapkurinātā garāžā,
vai arī ierakt podus ārā zemē un apbērt ar mulču.

Pavasarī. Kad sāk nākt asni, podus var celt ārā. Ja podi bijuši telpās, tad iznes tos, kad dienas kļūst siltākas un naktīs vairs nav sals. Augsne jāuztur mitra (ne pārlieku slapja), lai tā neizžūst, un tad atliek tikai gaidīt bagātīgu ziedēšanu.

Kurus ziedus audzēt sausajām ziedu kompozīcijām?

Mon, 07 Apr 2025 12:27:00 +0000

Sausie ziedi kļūst arvien populārāki, jo tie ir ilgmūžīgi un lieliski piemēroti dažādu dekorāciju veidošanai - ziedu pušķos, adventes vainagos, kūku rotāšanai u.c. Lai sasniegtu vislabākos rezultātus, ir svarīgi zināt, kuri ziedi ir piemēroti sausajām kompozīcijām, kā un kad tos griezt, kā arī kādi apstākļi ir vispiemērotākie žāvēšanai.

Kad labāk griezt ziedus?

Parasti vislabāk ir griezt ziedus, kad nupat sākuši ziedēt, bet nav pašā pilnbriedā. Šajā laikā ziedi būs elastīgāki un labāk saglabās savu formu un krāsas intensitāti. Ziedus griezt, kad tie ir sausi, bez rasas un lietus pilēm.

Kur un kādos apstākļos žāvēt ziedus?

Ideālā vieta ziedu žāvēšanai ir tumša un labi vēdināta, sausa telpa. Tumša telpa palīdz saglabāt ziedu krāsu, izvairoties no izbalēšanas. (Tumša telpa nenozīmē pilnīgu tumsu. Tas nozīmē, izvairīties no tiešiem saules stariem, ir minimāls gaismas apjoms. Tādas telpas parasti ir malkas šķūnīši, āra saimniecības telpas, garāžas). Optimālā temperatūra ap 18–22°C. Labi, ja ir caurvējš. Ja mitrums ir pārāk augsts, ziedi var sabojāties vai uz tiem var parādīties pelējums. Tāpat, ja telpā ir pārāk karsti, ziedi var izžūt pārāk strauji un kļūt trausli. Tāpēc centies nodrošināt līdzsvarotu temperatūru un mitruma līmeni. Lai radītu vējošanos blakus var novietot ventilatoru.

Ziedu sagatavošana žāvēšanai.

Noņemt liekās lapas, lai nodrošinātu vienmērīgu žāvēšanu un izvairītos no pelējuma. Pārbaudīt vai ziedi ir veseli un nebojāti. Ziedus var sasiet nelielās grupās un piekārt pie auklas kājām gaisā. Tas palīdzēs ziediem saglabāt savu dabisko formu un nodrošinās vienmērīgu žāvēšanu.

Žāvēšanas process var aizņemt 1-3 nedēļas, atkarībā no auga biezuma un sulīguma.

Saraksts ar ziediem un krāšņumaugiem, kuri ir lieliski piemēroti žāvēšanai (sēklas atrodamas mūsu interneta veikalā):

- Ģipsene
- Limonija
- Celozija
- Gomfrēna
- Kraspēdija
- Ežziede
- Zilpodze
- Saflors
- Salmene
- Pelašķis
- Vīgriežu pelašķis
- Amarants
- Lavanda
- Magones (pēc noziedēšanas)
- Vasaras mēnesene (pēc noziedēšanas)

Krāšņumzāles:
- Zaķaste
- Kanāriju spulgzāle
- Trīsenes
- Sarenes
- Sorgo

TULPJU audzēšanas padomi

Wed, 18 Oct 2023 11:41:00 +0000

Lielākā daļa tulpju, kuras redzat stādītas ainavā un kā grieztos ziedus veikalā ir hibrīda tulpes. Hibrīdās tulpes parasti ir jāizrok katru gadu, lai panāktu vislielāko efektu. Ir arī daudzgadīgas tulpes, kuras ģenētiski līdzīgas savām savvaļas priekštecēm. Tās gadu no gada atgriezīsies un pat vairosies. Tās ir īsākas nekā hibrīdtulpes, ar mazākiem ziediem un smailākām ziedlapiņām.

Kad stādīt. Vislabāk tulpes stādīt rudenī. Latvijā sākot no oktobra vidus līdz pat decembrim. Bieži vien daba mums pasaka priekšā, kad vislabāk darīt darbus dārzā. Tā pat arī ar tulpju stādīšanu - kad kokiem lapas nokrāsojušās un sāk nobirt, tad var sākt stādīt tulpes. Tulpes labāk iestādīt vēlāk, nekā par agru, jo augsnei ir pietiekami jāatdziest. Lieliski, ja augsnes temperatūra pāris nedēļas ir bijusi 9C grādi un zemāka. Sīpoli vienmēr jāstāda tajā pašā sezonā, kad tie izrakti – tos nevar glabāt līdz nākamajam gadam.

Vietas izvēle un augsne. Tulpēm ir nepieciešama saulaina, no vējiem pasargāta vieta. Ļoti labi, ja tulpes pavasarī saņems vismaz 6h tiešu saules gaismu.
Augsnei jābūt labi drenētai. Bez smagiem māliem. Augsni ielabo ar kompostu, humusu vai satrūdējušiem kūtsmēsliem. Tulpes labi jutīsies neitrālā vai nedaudz sārmainā augsnē pH 6.0 - 7.0

Stādīšana. Sīpolus stāda 3-4 sīpolu dziļumā, kas ir aptuveni 10-15cm dziļi. Vieglākās, smilšainās augsnēs stāda dziļāk (15 cm), bet smagākās var seklāk (10 cm). Atstarpes starp sīpoliem aptuveni 10cm. Pēc iestādīšanas salaista ar ūdeni. Tulpes stāda tieši dobē vai ievietojot speciālos grozos. Tā pat tulpes var audzēt arī podos.

Rūpes par tulpēm. Ja augsne ir sausa, tā regulāri jālaista. Ziemas laikā laistīšanu pārtrauc un atsāk pavasarī. Ja rudenī jau stādīšanas laikā augsne tika ielabota ar mēslojumu, tad pavasarī tulpes var vairs nemēslot. Savukārt, ja rudenī augsne netika mēslota, tad pavasarī mēslot var vairākas reizes, asnu laikā, pumpura veidošanās laikā un ziedēšanas laikā. Vislabākā izvēle tulpēm būs kālija un fosfora mēslojums, slāpeklis minimāli.

Tulpes var ietekmēt arī slimības un kaitēkļi. Visbiežāk – pelēkā puve, kas rodas pārmitrā augsnē. Tāpēc ļoti svarīgi izvēlēties vietu ar labi drenētu augsni.

Kad izrakt un kā uzglabāt. Tiklīdz zieds noziedējis, to nolauž, lai sēklu galviņa neatņemtu sīpolam spēku. Kad laksti nokaltuši, tulpes var rakt ārā (parasti jūnija beigas/jūlija sākums). Sīpolus kārto uz papīra, sausā vēdinātā telpā un dažas dienas apžāvē. Pēc tam saliek kartona kastē plānā kārtā un glabā vēsā, sausā telpā. Sargāt no pelēm un žurkām.

DĀLIJU audzēšanas padomi

Mon, 18 Apr 2022 19:27:00 +0000

Dālijas var izskatīties eksotiski, taču kopšanas ziņā tā ir līdzīga kā citām gumu vai sīpolu puķēm. Dālija ir gumu puķe, kura zied vasarā, tāpēc dālijas jāstāda pavasarī, kad naktīs vairs nav gaidāms sals.

Vietas izvēle un augsne. Jo vairāk saules dālijas saņems, jo skaistāk tās plauks un izskatīsies. Tāpēc vieta jāizvēlas saulaina. Dālijām nepieciešama auglīga, trūdvielām bagāta augsne, ar labu drenētspēju. Katram gumam izrok bedri, kuras diametrs ir aptuveni 30 cm, tajā ieber kompostu vai citu auglīgu augsni. Pārāk slapja augsne dālijai būs šķērslis, jo tad gumi var sākt pūt.

Dāliju stādīšana. Maija vidū līdz beigām, kad vairs nav gaidāmas salnas, gumus stāda laukā dobē. Stāda sekli, uzberot vien nelielu augsnes virskārtu. Ja gumi ir sadalīti mazākos, var stādīt ciešāk, ja lielākos puduros, var stādīt ar lielākām atstarpēm. Atšķirībā no šķirnes un gumu izmēra, dobē izvieto ar atstarpēm 20 - 70 cm.

Dāliju gumus var iesākt arī podos agrā pavasarī Martā/Aprīlī, iekštelpās. To dara tāpēc, lai tie sāk asnot un pēc salnām tiek izstādīti laukā jau gumi ar asniem vai jau nelieli krūmiņi. Maija vidū līdz beigām, kad vairs nav gaidāmas salnas, gumus no podiem pārstāda dārzā. Ja gumus pārstāda no poda, stāda tādā pašā dziļumā kā bijis podā.

Rūpes par dālijām. Sākuma periodā, gadījumā, ja neparedzēti uznākusi salna, tad jaunie asni jāpasargā, apsedzot ar agroplēvi. Tāpat arī jaunie dzinumi ir ļoti pievilcīgi gliemežiem, tāpēc jācenšas asnus pasargāt.

Augsni saglabāt mitru visu augšanas, it īpaši, ziedēšanas periodu. Mitru, bet ne pārlieku slapju. Ja šķirne ir augstāka ar lielākām ziedgalvām, ieteicams tām sniegt atbalstu. Jo biežāk griezīsiet ziedus vāzei, jo vairāk tas veicinās jaunu pumpuru attīstību un ziedēšanu.
Padoms: Kad dālijas ir sasniegušas aptuveni 20 cm augstumu, var nogriezt pumpurus, tas veicinās krūma sazarošanos, līdz ar to būs vairāk ziedu.

Kā izrakt dāliju gumus. Dāliju dzimtene ir Meksika un gumus uz ziemu ārā nerok, jo tur zeme nesasalst, līdz ar to gumi ziemas periodu mierīgi snauž paliekot zemē. Savukārt pie mums Latvijā zeme ziemā sasalst, tāpēc ir svarīgi gumus rudenī izrakt ārā un uzglabāt pluss grādu temperatūrā. Par gumu izrakšanu var sākt domāt oktobra vidū vai pat beigās. Labs rādītājs, kad izrakt gumus ir tad, kad augs kļūst brūns un atmirst. Visdrošāk gumus izrakt nedēļu pēc pirmās nopietnās salnas. Labāk vēlāk nekā par agru, jo par agru izrakts gums būs vēl nenobriedis un liela iespēja, ka tas sapūs, nesagaidot pavasari.

Padoms: Vēl labāk, ja ir piefiksēti laikapstākļi un izvēlēta nedēļa kurā nav gaidāmi nokrišņi, ir sauss un saulains. Nogriež stublājus, un ļauj gumam palikt zemē vismaz 7 dienas, un tikai pēc tam izrakt gumu. Šajā laikā tiks stimulēta jauno augšanas pumpuru veidošanās uz guma.

Gumi jārok uzmanīgi, lai tos nesavainotu. Ja gadās savainot, savainoto posmu jānoņem nost, jo uzglabājot tas visticamāk sapūs. Dāliju stumbrus nogriež un atstāj aptuveni 15 cm garus kakliņus, pielipušo augsni nopurina un noskalo ar ūdeni un tad nedaudz saīsina garās saknes. Pēc noskalošanas arī var redzēt bojātos gumus, no kuriem ieteicams atbrīvoties.

Kā sadalīt dāliju gumus. Jāizpēta gumi, un jānovēro, kur ir jaunie pumpuru aizmetņi. Lai sadalītu gumus, izmanto asu nazi un pārliecinies, ka katram gabalam ir vismaz viens aizmetnis. No aizmetņiem pavasarī izaug jaunie stublāji. Ja rudenī pie gumu dalīšanas grūti identificēt aizmetņus, pagaidīt līdz pavasarim, un gumus dalīt pavasarī, jo tad tie var būt labāk redzami.

Kā uzglabāt dāliju gumus. Gumus apžāvē, novietojot siltumnīcā, istabā vai kādā citā vietā uz vairākām dienām. Jābūt labai gaisa cirkulācijai, un nenovietot gumus tiešos saules staros.

Gumus ievieto kartona kastē, grozā vai papīra maisā. Gumus var apbērt ar mitrām smiltīm. Uzglabā vietā, kur ir tumšs, laba gaisa cirkulācija, temperatūra 4 līdz 9 C.

Ziemas laikā ieteicams ik pa laikam pārbaudīt gumus, lai pārliecinātos, ka tie nepūst un izskatās labi.